| Relationships are ships, they sail |
[12. Maijs 2024|02:15] |
Vakar bija tā jocīga sajūta, kad es pateicu paziņam pirms apmēram gada, ka mūsu kopējā paziņa meklē attiecības. Viņš mazliet pasmaidīja un teica, ka jā, viņa tiešām ir tik jauna, cik viņai tinderī teikts. Es viņai dotu 38, bet ir tikai 32. Un tas bija pirms apmēram gada. Tagad viņi ir kopā. Viņiem ir apmēram 14 gadu starpība. Sanāk, ka es esmu palīdzējis tam notikt.
Paziņu pulkā visi pārīši normāli tur roku viens otram uz ceļa, sarunājas ar citiem, visi jūtas ērti.
Vai tas ir peer pressure, vai tikai domas, kāpēc man tik grūti ar to iet?
Tā jau ir, ka kompānijā parādas brīvi cilvēki ik pa laikam, un tikai tāpēc, ka visi satiekas apmēram 3-4x mēnesī, visi arī tur iepazīstas. Tā bija metālistu bariņā, tā ir šeit. Tas ir normāli. Cilvēki nonāk saskarsmē, saprot, ka tērēt laiku meklējot "Mr. Perfect" ir lieki, un veido attiecības turpat.
Gaišreģe gan teica, ka man uz sejas rakstīts, ka es negribu attiecības. Un tā seja konfliktē ar to, ka it kā es gribu. Vai arī es gribu kaut ko ļoti konkrētu, bet tas, ko var dabūt, tas ir garlaicīgi.
Tad ko es vispār gribu? Attiecības vai ļoti konkrētu sajūtu, ko var dabūt ar meiteni, kam patīk kaķi, tējas dzeršana, garas vēstules, un kurai, visticamāk, ir IQ ap 130?
Šodien paziņu pulkā salika mani kopā pārī ar dāmu, kas strādā policijā, cik zinu, bet ir ļoti sirsnīga. Viņai bija auskari ar sirsniņām. Man ļoti nāca miegs ap 10.00 no rīta, un es nepateicu, ka viņai ir ļoti skaisti auskari. Blakus sēdošā dāma gan pateica, ka kādai citai ir skaista kleita. Bet nu ok, es gan jau pateikšu nākamreiz, kad būs tie paši auskari.
Tai dāmai ir 47 gadi, viņa ir jau ilgāku laiku šķīrusies, ar meitu attiecības kaut cik ok. Ko vispār cilvēki grib no dzīves 47 gados, kad meita drīz ies augstskolā, citu bērnu nav, vīra nav, darbs apmierina, nu, ar veselību vienmēr var būt labāk?
Viņa man pirms nepilna gada pateica, ka grib uzlabot attiecības ar mammu, kamēr mamma vēl ir šai saulē. Ka grib vairāk darīt radošas lietas. Man nav sanācis viņai pajautāt, vai pa šiem 9 mēnešiem tas ir sanācis. Kad citi klausās, tādas tik intīmas lietas nešķiet pareizi runāt. Toreiz bija pasākums, mēs sēdējām saulē divatā galda galā un runājām par dzīvi.
Es pavisam nedomāju, ka es viņai patīku vai kā citādi, bet vienkārši - ir kaut kāds iemesls, kāpēc cilvēks 47 gados labā amatā negrib attiecības, tās nemeklē.
Matemātika nestrādā tādā veidā. Domāt par to, ka 10 gadus vecākai dāmai par mani būtu interese, ir absurdi. Domāt, ka paziņa, izveidojot attiecības ar 32 g meiteni, kaut pašam ir 46, ir perverss, laikam arī ir absurdi.
Es nesaprotu, kāpēc manam paziņam neinteresēja pamēģināt ar šo 47 g dāmu? Pārāk nopietna, vieda, vai?
Rudenī iešu augstskolā, man būs 37 gadi, kursabiedrenēm 20 gadu. Pēc sociālā statusa mēs būsim 2.kursa studenti. Bet tāpat diez vai es ar viņām runāšu, pirms viņas uzrunās mani.
Es jau labu laiku nelieku meikapu. Ir dienas, kad meikapu gribētos likt, tad es uzaudzēju bārdu un nedzenu nost. Uz sejas kaut kas ir un tas sargā.
No kā? No sevis paša. |
|
|